Strīdi ap vērienīgo dzelzceļa projektu “Rail Baltica” kļūst arvien asāki ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstī Igaunijā. Igaunijas izdevumā “Postimees” publicēts viedokļraksts, kurā doktors Endels Oja aicina nekavējoties pārtraukt šo ieceri.
Viņš projektu nodēvējis par “bezjēdzīgu monstru”, kas ne vien tērē milzīgus nodokļu maksātāju līdzekļus, bet arī neatgriezeniski bojā dabu. Kritika veltīta arī Latvijas pusei, kuras rīcība un neskaidrība projekta ieviešanā tikai pastiprinot kopējo jucekli.
Oja savā analīzē norāda uz būtisku atšķirību starp to, ko politiķi solīja pirms vairākiem gadiem, un to, kas tiek būvēts tagad. Sākotnēji Igaunijas parlamentam tika prezentēta moderna ātrgaitas līnija, taču laika gaitā projekts ir piedzīvojis pamatīgas izmaiņas. Divu sliežu ceļu vietā daudzviet palicis tikai viens, tajā pašā laikā izmaksas ir pieaugušas četras reizes.
Arī Eiropas Revīzijas palātas atzinumi nav iepriecinoši. Eksperti secinājuši, ka jaunais dzelzceļš nespēs efektīvi konkurēt ar kravas automašīnām. Turklāt pastāv pamatotas šaubas par to, vai pasažieru skaits būs pietiekams, lai uzturētu tik dārgu infrastruktūru. Prognozes par miljoniem ceļotāju tagad izskatās pārāk optimistiskas, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos Baltijas valstīs.
Haoss un dārdzība Latvijas posmā
Igaunijas eksperts īpaši izceļ situāciju Latvijā kā negatīvu piemēru. Viens no spilgtākajiem brīdinājuma signāliem bija dzelzceļa terminālis Rīgas lidostā. Tā izmaksas no sākotnēji plānotajiem 250 miljoniem eiro pēkšņi pieauga līdz 430 miljoniem. Šis krasais sadārdzinājums, visticamāk, bija galvenais iemesls, kāpēc Latvijā parādījās vēlme “paņemt pauzi” un pārvērtēt tālākos soļus.
Tāpat tiek norādīts uz dīvainu situāciju Rīgas centrā. Tur pašlaik aktīvi tiek būvēta centrālās stacijas infrastruktūra, lai gan skaidrības par pašu dzelzceļa līniju trūkst. Papildu sarežģījumus rada fakts, ka Eiropas fondu naudu nevar izmantot visam, kam gribētos. Piemēram, Rīgas apvedceļa izbūvei finansējuma nav, jo līdzekļi paredzēti tikai galvenajam savienojumam ar Poliju.
Vietējās stacijas un “Brežņeva laika komplekti”
Pašlaik “Rail Baltica” Igaunijā tiek plānots kā vietējās nozīmes transports ar 13 pieturvietām. To izbūve prasīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, un šie izdevumi negulstas uz Eiropas Savienības pleciem, bet gan jāsedz no valsts budžeta. Oja šo situāciju ironiski salīdzina ar padomju laiku preču komplektiem, kur pircējam kopā ar tiešām vajadzīgu lietu bija spiests nopirkt vairākus bezjēdzīgus krāmus.
Kā saprātīgāku risinājumu viņš piedāvā esošā dzelzceļa tīkla modernizāciju. Rekonstruējot līniju starp Tallinu un Pērnavu, vilcieni varētu kursēt pietiekami ātri – līdz pat 160 kilometriem stundā. Ceļā pavadītais laiks būtu tikai nedaudz ilgāks nekā pa jauno trasi, taču izmaksas būtu desmitiem reižu mazākas. Tas ļautu saglabāt neskartu dabu un neradītu problēmas zemes īpašniekiem, kuru īpašumus šobrīd pārdala jaunā dzelzceļa būvniecība.
Miljoni uzturēšanai katru gadu
Bažas rada ne tikai būvniecības process, bet arī tas, kas notiks pēc tam. Tiek lēsts, ka jaunās līnijas uzturēšana Igaunijai vien izmaksās ap 40 miljoniem eiro gadā. Turklāt Eiropas Savienība neapmaksā pašu vilcienu iegādi. Paradoksāli, bet Igaunijas dzelzceļa operators jau tagad iepērk jaunus vilcienu sastāvus, taču tie nemaz nav paredzēti “Rail Baltica” sliežu platumam.
Kopējās projekta izmaksas Igaunijas pusē jau sasniegušas 3,8 miljardus eiro. Oja uzskata, ka stāsti par 85% Eiropas līdzfinansējumu vairs neiztur kritiku, jo šādi lieli projekti gandrīz vienmēr pārsniedz sākotnējo budžetu. Viņš arī atspēko argumentu, ka projektu vairs nevar apturēt. Balstoties uz juristu vērtējumu, Igaunija varētu izstāties no projekta bez milzīgām soda naudām, jo ir mainījušies būtiski nosacījumi – projekts vairs nav ekonomiski pamatots.
“Žurkas bēg no grimstoša kuģa”
Raksta beigās autors ir ļoti skarbs, salīdzinot projektu ar grimstošu kuģi. Viņš norāda uz interesantu faktu: Rīgā reģistrētais Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail AS” ir izsludinājis konkursu par vadības atbildības apdrošināšanu pret milzīgām prasībām. Pēc viņa domām, tas liecina par to, ka vadība mēģina sevi juridiski pasargāt pirms iespējamā projekta kraha.
Oja aicina valdību būt drosmīgai un pārtraukt finansējumu šim “mūža projektam”. Tā vietā viņš iesaka līdzekļus ieguldīt esošo ceļu un dzelzceļu sakārtošanā, kas sniegtu reālu labumu iedzīvotājiem jau tagad, nevis tālā un neskaidrā nākotnē. Viņš cer, ka kaimiņvalstu politiskie lēmumi kļūs par skaidru signālu arī Eiropas institūcijām, ka šis projekts pašreizējā formā nav dzīvotspējīgs.
